Es beidzot esmu atvaļinājumā, Valensijā, un varu pabeigt stāstu. Iepriekšējais apstājās pie tā, ka mēs nokļuvām līdz žogam tvaikvilcienu kapsētā. Žogs nebija īpaši stabils, un augšā grabēja un ļodzījās. Tomēr mēs ar cvargu A tā arī pārrāpāmies. Cvargs B gribēja būt oriģināls, atrada sev blakus koku un rāpās pa to. Loģiski, mēs taču tomēr esam cēlušies no pērtiķiem.
Aiz žoga biezi auga krūmi, kas, no vienas puses, nomierināja nervus. No otras – bija žēl pret krūmiem saskrāpēt savu skaisto "Uniqlo" salokāmo dūnu jaku. Pa kreisi fabrikas ēkā dega gaisma, tāpēc pāri asfalta celiņam mēs zagāmies kā bandīti multenēs. Veiksmīgi pārskrējām uz pirmo sastāvu, kur pastaigājāmies kādas desmit minūtes. Vilciens bija diezgan pamatīgi izdemolēts: izlauzti krēsli, durvis, bet dažreiz pat logi, iznests viss vērtīgais. Bija redzams, ka mēs te neesam pirmie – papīrīši, alus bundžas un citi homo sapiens sugas atkritumi.
Kamēr staigājām, atskanēja balsis, sievietes un divas vīriešu. Sastingām kā izbijušās stirnas un pāris minūtes pastulbojām. Tad aizlavījāmies līdz milzīga angāra sienai, mēģinot atrast ieeju. Gājām gar to, laužoties cauri krūmiem, līdz atradām ērtu lodziņu, kur labi cilvēki jau bija salikuši ķieģeļus. Ierāpāmies baisā telpā, kas bija piekrauta ar būvgružiem un kuras centrā auga tāds pamatīgs asns, garumā līdz krūtīm. Griesti telpā bija bēdīgā stāvoklī, no tiem karājās kaut kādas daļas, dēļi, un es, protams, viegli atsitu pauri. Bet ķertajiem jau miera nav, un mēs lienam tālāk. Izejam no istabelēm, un virs mums plešas milzīgs angāra jumta režģis ar ārā rēgojošamies stikliem un pārsegumiem. Izskatās ļoti iespaidīgi, it sevišķi uz tumšo nakts debesu fona. Nedaudz bailīgi, ka viss šis skaistums uzgāzīsies mums uz pauriem, bet ko padarīsi.
Iekšā ir vēl viens sastāvs, mēs izpētām arī to. Kāpnītes vagonos ļodzās, pakāpieni sapuvuši. Bīstama nodarbe, līst tādā vietā naktī, bez ķiveres un medicīnas koferīša. Tomēr mēs nonākam līdz angāra galam, saprotam, ka ārā noteikti nevajag – tur stāv dienesta transports, gluži ejošs un mūsdienīgs. Toties aiz muguras mums beidzot ir tas slavenais tvaikvilciens, kuram uz purna ir sarkanā zvaigzne.
Iespaidīgi!